žuburains
žuburains -ais; s. -a, -ā
žuburaini apst.
1.Tāds, kam ir žuburi (1).
PiemēriŽuburains zars.
- Žuburains zars.
- Žuburaina ziedkopa.
- Mūsu ozoli norepējuši,.. žuburaini..
- Uz viena no tiem [pakalniem] stāvēja žuburaina meža ābele pilnos ziedos.
- ..starp Jaņuku un māju aug žuburaina meža plūme..
2.Tāds, kam ir žuburi (2).
Piemēri..no krūmiem izdrāžas liels briedis milzīgiem, žuburainiem ragiem un, ieskrējis siena ārdītāju vidū, aiz pārsteiguma apstājās.
- ..no krūmiem izdrāžas liels briedis milzīgiem, žuburainiem ragiem un, ieskrējis siena ārdītāju vidū, aiz pārsteiguma apstājās.
- Uz krūtīm izadīti divi ragaini brieži. Briežu ragi ir žuburaini kā koku zari.
3.Tāds, kam ir žuburi (3).
PiemēriŽuburains miets.
- Žuburains miets.
- Pa visu garo līgavas galdu deg sveces žuburainos svečturos.
Avoti: 8. sējums