Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
žuburains
žuburains -ais; s. -a, -ā
žuburaini apst.
1.Tāds, kam ir žuburi (1).
PiemēriŽuburains zars.
2.Tāds, kam ir žuburi (2).
Piemēri..no krūmiem izdrāžas liels briedis milzīgiem, žuburainiem ragiem un, ieskrējis siena ārdītāju vidū, aiz pārsteiguma apstājās.
3.Tāds, kam ir žuburi (3).
PiemēriŽuburains miets.
Avoti: 8. sējums