žvidzināt
žvidzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Radīt skarbu, švīkstošu troksni, ātri vicinot ko samērā tievu, arī strauji virzot ko pa gaisu.
PiemēriKad Beka skaidro, tad jāstāv klusu un dakšu arī nedrīkst žvidzināt. Tā būtu nevērība pret stāstītāju un audžutēvu.
1.1.intrans.
PiemēriZirdziņš tecēja sīkiem riksīšiem pa smilšaino ceļu; iekšāsēdētājs.. nemitīgi raustīja grožus, šmaukstināja lūpām un žvidzināja ar pātagu.
Avoti: 8. sējums