Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
žūpa
žūpa ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.
Cilvēks, kas pastāvīgi un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus.
PiemēriViņas vīrs toreiz stipri dzēra, bija pēdējais žūpa, kauns un apsmiekls visai ģimenei.
Avoti: 8. sējums