Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
žūpa
žūpa
ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.
Cilvēks, kas pastāvīgi un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus.
Piemēri
Viņas vīrs toreiz stipri dzēra, bija pēdējais žūpa, kauns un apsmiekls visai ģimenei.
Piemēri
Viņas vīrs toreiz stipri dzēra, bija pēdējais žūpa, kauns un apsmiekls visai ģimenei.
Ausīs iedūrās vārds «ieraut». Agrāk Imants šo vārdu neieredzēja. Viņš speciāli deklarēja, ka līdzīgi runā tikai vulgāri žūpas..
Nepieciešams, lai.. pret žūpām radītu sabiedrības vispārējas neiecietības atmosfēru..
Avoti:
8. sējums
Ziņot
Dalīties
Pameklēt plašāk
Apkaime
žultsakmeņi
žultsbeka
žultsceļi
žultsdzinējs
žultspūslis
žultsskābes
žultsvadi
žūpa
žūpība
žūpot
žurga
žurgains
žūrija
žurka
žurksomainis
Tēzaurs
žūpa
MLVV
žūpa
MEV
žũpa