žūpa
žūpa ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.
Cilvēks, kas pastāvīgi un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus.
PiemēriViņas vīrs toreiz stipri dzēra, bija pēdējais žūpa, kauns un apsmiekls visai ģimenei.
- Viņas vīrs toreiz stipri dzēra, bija pēdējais žūpa, kauns un apsmiekls visai ģimenei.
- Ausīs iedūrās vārds «ieraut». Agrāk Imants šo vārdu neieredzēja. Viņš speciāli deklarēja, ka līdzīgi runā tikai vulgāri žūpas..
- Nepieciešams, lai.. pret žūpām radītu sabiedrības vispārējas neiecietības atmosfēru..
Avoti: 8. sējums