čīkstēt
čīkstēt čīkstu, čīksti, čīkst, pag. čīkstēju; intrans.
1.parasti 3. pers. Radīt stieptu, asu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kuri beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriDurvis čīkst.
- Durvis čīkst.
- Akas vinda čīkst.
- Krēsls čīkst.
- Klusi čīkstēt.
- Griezīgi čīkstēt.
- Čīkstoši rati.
- Tikai augstu pār šķūņa jumtu čīkstēdami griezās rūsas pārņemtās vēja turbīnas spārni..
- Klasē bija pilnīgs klusums, labi varēja dzirdēt čīkstam skolotāja kurpes.
- ..žēli, kā sūdzēdamās čīkstēja kāpnes zem Ilmas smagajiem soļiem.
- Koks, kas čīkst, tik ātri nelūst.
2.parasti 3. pers. Radīt asu, sēcošu troksni (parasti par plaušām). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriKrūtīs čīkst.
- Krūtīs čīkst.
- ..trešajam krūtis čīkstēja, un tikai pēc ilgas atpūtas viņš varēja izteikt kādu vārdu.
- Jūlīte:.. krūtis arī čīkst kā nokaltis koks vējā..
3.sar. Činkstēt2.
PiemēriApnicīgi čīkstēt.
- Apnicīgi čīkstēt.
- ..skopā vecene vēl arvien čīkstēja un vaimanāja par galīgo postu un trūkumu.
- «..tu atkal čīksti un runā tukšu.»
- «Dzert!» bērns lūdzas ar sausu mēli. «Dzersi rītā,» māte atsaka pretī, «guli tagad un nečīksti vairs.»
3.1.trans.
PiemēriLita reiz pēc lielas lūgšanās pamēģināja - vienu piciņu, vairāk vecāmāte neļāva mīklas izšķiest, - un neiznāca nekas, mokies, cik gribi. «Bet kā tu proti?» viņa čīkstēja.
- Lita reiz pēc lielas lūgšanās pamēģināja - vienu piciņu, vairāk vecāmāte neļāva mīklas izšķiest, - un neiznāca nekas, mokies, cik gribi. «Bet kā tu proti?» viņa čīkstēja.
4.sar. Činkstēt1.
PiemēriPriekšējā istabā.. snauda aukle uz krēsla blakus šūpulim, kurā čīkstēja.. puika.
- Priekšējā istabā.. snauda aukle uz krēsla blakus šūpulim, kurā čīkstēja.. puika.
- Es nedrīkstēju raudāt. Man vajadzēja sakliegt uz Andi [brālīti], ja viņš taisījās čīkstēt.
Avoti: 2. sējums