ēna
ēna -as, s.
1.No pretējās puses apgaismota, piemēram, priekšmeta, cilvēka tumšs atspīdums uz gaišāka fona.
PiemēriMelna ēna.
Stabili vārdu savienojumiBaidīties no savas ēnas. Ēnu teātris. Kā ēna.
1.1.Tumšs laukums, plankums. Arī tumšs priekšmets, figūra.
PiemēriDispečers Akmeņkalns kļuvis ļoti kluss, zem acīm viņam ēnas.
1.2.pārn. Sliktas pašsajūtas izpausme (piemēram, sejā, skatienā).
PiemēriSkumju ēna.
1.3.pārn. Paliekas (no tā, kas bijis, pagājis).
Piemēri..biju tīkojis tikt tālāk prom no Rīgas, tik tālu, ka līdz turienei nesniegtos tukšo nakšu vientulība un veco atmiņu ēnas.
2.Vieta, kur kas neļauj krist gaismas stariem.
PiemēriKoku ēna.
Stabili vārdu savienojumiAtstāt ēnā. Būt (arī palikt) ēnā. Ēnas augi.
2.1.Krēsla.
PiemēriEs attopos tad, kad saule aiz kokiem vairs nav redzama un veranda grimst patīkamā ēnā.
3.Neapgaismotas vai maz apgaismotas vielas, laukuma atveidojums (tēlotājas mākslas darbā). Šāds mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis.
PiemēriLabi padevušās ēnas.
Avoti: 2. sējums