ēncietīgs
ēncietīgs -ais; s. -a, -ā
ēncietīgi apst.; bot.
Tāds (augs), kas aug ēnā, kas labi panes ēnu.
PiemēriStipri izretinātā audzē neatkarīgi no tās vecuma sāk augt gaismas prasīgākie augi (ciesas, virši u. tml.), bet iznīkst ēncietīgākie (zaķskābenes, mellenāji u. tml.).
Avoti: 2. sējums