Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ēnains
ēnains -ais; s. -a, -ā
ēnaini apst.
1.Tāds, kur ir ēna.
PiemēriĒnains parks.
2.Tāds, kas rada ēnu.
PiemēriKādreiz te bija ēnainu liepu gatve..
Avoti: 2. sējums