ērbēģis
ērbēģis -a, v.; apv.
Dzīvojamā māja.
PiemēriPuķītis istabā bija palaidis labu joku, vecais ērbēģis salīgojās varenā smieklu brāzmā.
- Puķītis istabā bija palaidis labu joku, vecais ērbēģis salīgojās varenā smieklu brāzmā.
- ..vecu vītolu gatve veda no ceļa uz saimnieka ērbēģi.
- Kalnā stāv ērbēģis ar baltām kolonnām un sarkanu dakstiņu jumtu.
Avoti: 2. sējums