Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ērce
ērce ērces, dsk. ģen. ērču, s.
1.Sīks vai ļoti sīks zirnekļveidīgo klases dzīvnieks, kas parazitē uz augiem vai dzīvniekiem.
PiemēriKamēr zirgs dzēra, zemnieks lasīja tam no krēpēm dadžus, izrāva ērci, kas bija piezīdušies kaklam..
2.dsk.; zool. Zirnekļveidīgo klases kārta.
Avoti: 2. sējums