ērcīgs
ērcīgs -ais; s. -a, -ā
ērcīgi apst.; sar.
1.Ķildīgs, arī ātri sakaitināms.
Piemēri..tad Līdumu māte kļuva ērcīga! Kas tā par meitu būšot, kas bez laulāšanas iešot pie puiša!
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriGusts jau bija sagatavojies ērcīgi aizstāvēt Sarkaļu mammu.
Avoti: 2. sējums