Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ērbēģis
ērbēģis -a, v.; apv.
Dzīvojamā māja.
PiemēriPuķītis istabā bija palaidis labu joku, vecais ērbēģis salīgojās varenā smieklu brāzmā.
Avoti: 2. sējums