ģērēt
ģērēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Miecēt.
PiemēriAizej tak, aizej, palūko, vai tās ādas nu reiz nebūs gatavas! Tā tas Trauberģis tās mums atkal līdz vēlam rudenim ģērēs, pienāks ziema, kažoka nebūs, ko mugurā vilkt...
- Aizej tak, aizej, palūko, vai tās ādas nu reiz nebūs gatavas! Tā tas Trauberģis tās mums atkal līdz vēlam rudenim ģērēs, pienāks ziema, kažoka nebūs, ko mugurā vilkt...
- ..pārāk reti gadās, ka tie, kas ģērē ādu bungām, ir paši labi bundzinieki.
- Vasaras virtuvēs gatavoja ēdienu, vārīja lopiem dziru, mazgāja veļu, ģērēja ādas..
2.sar. Sist, pērt.
Piemēri«..jūs patiešām pelnāt, ka ieved atpakaļ pēršanas laikus un ģērē jums jūsu muguras...»
- «..jūs patiešām pelnāt, ka ieved atpakaļ pēršanas laikus un ģērē jums jūsu muguras...»
- «Pagaid' tik'! Gan es jūs ģērēšu. Ak, kā es jūs ģērēšu!» [Saka Jānis aizbēgušajām aitām.]
Stabili vārdu savienojumiĢērēt (arī dīrāt, plēst) divas (arī trīs utt.) ādas. Ģērēt (arī dīrāt) ādu.
- Ģērēt (arī dīrāt, plēst) divas (arī trīs utt.) ādasvienk. — Ļoti nežēlīgi, nesaudzīgi izmantot.
- Ģērēt (arī dīrāt) āduvienk. — Sist, fiziski izrēķināties.
Avoti: 3. sējums