Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
miecēt
miecēt
-ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
Piemēri
Miecēt teļādas.
Piemēri
Miecēt teļādas.
Miecēta vēršāda.
Miecējoša viela.
Miecējoša fiksāža.
Svaigu ādu, kura tūlīt pēc nodīrāšanas attaukota un uzspīlēta, var miecēt, ieziežot ar sāls, alauna vai formalīna šķīdumu.
Tēvs pienāk klāt, uzliek uz manas pieres sasprēgājušu, pēc miecētas ādas skani smakojošu roku..
..čūskas nosit, bet to ādu miecē. No ādas var izgatavot kurpes, somas un portfeļus...
Avoti:
5. sējums
Ziņot
Dalīties
Pameklēt plašāk
Apkaime
mīdīties
midzenis
midzināt
miecaugi
miece
miecējums
miecēklis
miecēt
miecētājaugi
miecētājmateriāls
miecētājmiza
miecētājs
miecētava
miecgarša
miecmateriāls
Tēzaurs
miecēt
MLVV
miecēt
MEV
miecêt