miecēt
miecēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
PiemēriMiecēt teļādas.
- Miecēt teļādas.
- Miecēta vēršāda.
- Miecējoša viela.
- Miecējoša fiksāža.
- Svaigu ādu, kura tūlīt pēc nodīrāšanas attaukota un uzspīlēta, var miecēt, ieziežot ar sāls, alauna vai formalīna šķīdumu.
- Tēvs pienāk klāt, uzliek uz manas pieres sasprēgājušu, pēc miecētas ādas skani smakojošu roku..
- ..čūskas nosit, bet to ādu miecē. No ādas var izgatavot kurpes, somas un portfeļus...
Avoti: 5. sējums