midzenis
midzenis -ņa, v.
1.Veidojums, kas darināts, piemēram, no zariem, sūnām (piemēram, alā) un kur uzturas dzīvnieks kopā ar mazuļiem.
PiemēriLāča midzenis.
Stabili vārdu savienojumi
1.1.pārn.; sar. Nekārtīga, sajaukta, arī netīra telpa, vieta.
PiemēriIstabas.. ļoti savandītas un neizvēdinātas. Gaiss sīvi ož pēc atdzisušiem papirosu dūmiem. «Tā bija pirmā aplamība - atvest bērnu uz tik nekārtīgu midzeni,» nodomā Pēteris..
2.niev. Miteklis (parasti noziedzniekiem).
PiemēriAr vairāku bandītu atbalstītāju palīdzību Krusts panāca to, ka Bergmanei blakus mājā novietojās vairāki profašistiski jaunekļi, kurus bandīti apbruņoja un kuriem uzdeva Krusta un Kraujas uzdzīves naktīs apsargāt midzeni.
3.niev. Reakcionāru cilvēku grupa, grupējums.
PiemēriBet mācītāja dēls Ēvalds Stūris taču ir dzīves alku pilns cilvēks. Tāpēc viņš raujas ārā, svaigā gaisā, lielajā, īstajā dzīvē, kas verd visapkārt sasmakušajam mācītāju un mietpilsoņu midzenim.
Avoti: 5. sējums