Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mīdīties
mīdīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ neliela platībā. Stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru.
PiemēriIeraudzījis Austru, viņš sāka mīdīties pa matraci ar strupajām kājelēm un vāvuļot, pieprasīdams, lai viņu izceļ no gultas..
Stabili vārdu savienojumiMīdīties (arī mīņāties) uz vietas.
1.1.Dejot nelielā telpā vai blīvā dejotāju pulkā. Neveikli, nemākulīgi dejot.
PiemēriLīdzi mūzikai kaut kā mīdīdamies, Nātiņš dažreiz strauji griezās riņķī, brīžiem uzgrūzdamies citiem dejotājiem..
Avoti: 5. sējums