mīdīt | LLVV

mīdīt

mīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.

1.Vairākkārt spiest, skart (ko) ar kājām, parasti ejot, staigājot.

PiemēriMīdīt zemi.

Mīdīt zemi.
Mīdīt grīdu.
Mīdīt sienakaudzi.
Paaudžu paaudzes gadu desmitiem tos [celiņus] bija mīdījušas, padarīdamas cietus kā klonu.
Kaplēšana iekārtojama tā, lai strādnieks nemīdītu, neblīvētu uzirdināto augsni.
Sirds smaga gluži kā šis laukakmens, ko gadu desmitiem mīdījušas lielmaņu kājas.
pārn. Dzīvs vēl bruģī ir olis. Tā mūžs ir spītīgs un garš, mīda to zirga solis..

1.1.Vairākkārt staigājot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).

PiemēriMīdīt sadīgušo zāli.

Mīdīt sadīgušo zāli.
..Zaļga sarkano kreklu mīdīja ar kājām un kodīja sava kažoka piedurkni.
Zodu krūtīs iecirtis, viņš.. pieskrēja pie Ferdinanda, norāva viņam no galvas alpu strēlnieka cepuri, nosvieda to zemē un sāka mīdīt kājām.

Stabili vārdu savienojumiMīdīt (arī mīt, bradāt) kājām.

Mīdīt (arī mīt, bradāt) kājām idioma — Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).

1.2.Jājot virzīt zirgu (kam) virsū, lai (to) ievainotu, nonāvētu.

Piemēri..pēcpusdienā policijas jātnieki ar zirgiem mīdīja strādniekus stacijas laukumā..

..pēcpusdienā policijas jātnieki ar zirgiem mīdīja strādniekus stacijas laukumā..

2.Vardarbīgi pakļaut, postīt.

Piemēri..varēs atriebt tiem, kas šodien mīdīja dzimto zemi ar saviem asiņainajiem zābakiem.

..varēs atriebt tiem, kas šodien mīdīja dzimto zemi ar saviem asiņainajiem zābakiem.
«Ja mēs ciešāk ietu kopā ar šiem svešzemniekiem, mums patiesi būtu daudz mierīgāka dzīve,» Kaupo bija sacījis. «Viņi mūs aizstāvētu pret karapulkiem, kas tīko mīdīt un laupīt mūsu zemi.»
pārn. Kurzemes pussalu veselus četrus gadus mīdīja prūšu junkuru un zaldātu zābaki.
pārn. Kad Latviju jau sāka mīdīt kara zābaki, daži bēgļi no dzimtenes ieradās vēl pie mums..

3.novec. Kult (labību), liekot zirgiem staigāt (pa to).

PiemēriMīdīt rudzus.

3.1.intrans.

PiemēriKamēr [zirgi] mīda, Adāmam jāaiznes nogrābtie salmi..

Avoti: 5. sējums