īdzīgs
īdzīgs -ais; s. -a, -ā
īdzīgi apst.
1.Tāds, kam ir slikts garastāvoklis. Nelaipns, sadrūmis.
PiemēriĪdzīgs cilvēks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības, īdzīga seja.
PiemēriPa logu dēlu vēroja abi vecie Kļavas. Mātei ap acīm un muti saradās īdzīgas rievas. «Ko viņš tur tajā kalniņā tik ilgi ņemas? Taisni pretī «Sīļiem», Iznāk, it kā viņš gaidītu to meitēnu.»
Avoti: 3. sējums