Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ieadīt
ieadīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Adot ieveidot (adījumā, piemēram, rakstu, joslu).
PiemēriIeadītcimdos rakstus.
2.pareti Iesākt adīt, bet nepabeigt.
PiemēriVecīte ar ieadītu zeķi rokā.
Avoti: 3. sējums