ieairēt
ieairēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Airējot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, laivu).
PiemēriIeairēt laivu ezerā.
1.1.intrans. Airējot iebraukt (kur iekšā).
PiemēriAr pāris vēzieniem pagriezis plakandibeni, viņš lēnām ieairēja līcī.
Avoti: 3. sējums