Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ķēniņdēls
ķēniņdēls -a, v.; novec. (parasti folkl.).
Ķēniņa dēls. Princis.
PiemēriVēl šai pasakā izlasāms, ka jaunākais dēls galu galā izrādās tālas zemes ķēniņdēls, ko burve kādā dienā apmainījusi pret zemnieka bērnu.
Avoti: 4. sējums