Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ķēniņiene
ķēniņiene -es, dsk. ģen. -ņu, s.; novec.
1.Karaliene1.
Piemēri..ziema nu valdīja kā īsta ķēniņiene.
2.Karaliene2.
Piemēri«Man pieder liela valsts, ko no sava tēva mantoju, bet ķēniņa šai valstī vēl nav. Esi tādēļ tu mans ķēniņš, es būšu tava ķēniņiene.»
Avoti: 4. sējums