Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ļaunprātis
ļaunprātis -ša, v.
ļaunprāte -es, dsk. ģen. -šu, s.
Cilvēks, kura rīcība, attieksme pret citiem ir ļauna.
PiemēriAtoma enerģija - spēks bīstams, bet tikai ļaunprāšu rokās.
Avoti: 5. sējums