ņirbināties
ņirbināties parasti 3. pers., -inās, pag. -inājās; refl.
1.Ņirbēt1.
PiemēriŪdens bija uzplūdis gandrīz līdz dambja malai un saules rietā sidrabaini ņirbinājās.
- Ūdens bija uzplūdis gandrīz līdz dambja malai un saules rietā sidrabaini ņirbinājās.
- Šņirkst tikai dzirkles. Lapu ēnas un saules zaķīši ņirbinās pār aitas elsojošajiem sāniem.
2.Ņirbēt2.
PiemēriSkudru dižceļi ved uz visām pusēm, pa tiem ņirbinās dzīva kustība, raugoties tanī, aizmirstas viss, kas notiek ap tevi.
- Skudru dižceļi ved uz visām pusēm, pa tiem ņirbinās dzīva kustība, raugoties tanī, aizmirstas viss, kas notiek ap tevi.
3.Ņirbēt3.
PiemēriViena doma pilda viņa smadzenes, viena apziņa pārņēmusi visu viņa būtni, viena juta ņirbinās pašā sīkākajā nervu cīpsliņā.
- pārn. Viena doma pilda viņa smadzenes, viena apziņa pārņēmusi visu viņa būtni, viena juta ņirbinās pašā sīkākajā nervu cīpsliņā.
Avoti: 6-1. sējums