Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ņirdzīgs
ņirdzīgs -ais; s. -a, -ā
ņirdzīgi apst.
1.Tāds, kurā izpaužas ļauns izsmiekls.
PiemēriŅirdzīgi smiekli.
1.1.pareti Tāds, kas ņirgājas, ņirdz.
Piemēri..[J. Duburs] veidoja Mefistofeli kā joviālu, ņirdzīgu ākstu..
Avoti: 6-1. sējums