Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
šķēpele
šķēpele -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Šķemba.
PiemēriArī Kāpām priekšā ar skaudru kaucienu ielas stūrī ietriecās granāta. Šķēpeles nošņāca pāri galvai.
  • Arī Kāpām priekšā ar skaudru kaucienu ielas stūrī ietriecās granāta. Šķēpeles nošņāca pāri galvai.
  • Vēl tagad bedrei apkārt mētājās akmeņu šķēpeles, kas norādīja uz Mieriņa [spridzināmā] pulvera ārdošo spēku.
  • ..granāta, kura nosita pirmos uzbrucējus, bija saplēsusi arī durvis. Priekšnamā uz grīdas mētājās divas garas dēļu šķēpeles, durvīm noplēstas kā nieka skali..
Avoti: 7-2. sējums