Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šķīvotājs
-a, v.
-as, s.
1.Darītājs → šķīvot.
2.v. Šķīvju lobītājs, šķīvju ecēšas.
PiemēriJa pavasarī nokavēsies ar sēju, augstākajās vietās zeme tā sacietē, ka pēc tam to nevar sastrādāt ne ar šķīvotāju, ne ar kultivatoru.
Avoti: