šķobīties
šķobīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos
1.Refl. → šķobīt1. Tikt šķobītam.
Piemēri..Ina bija atsēdusies uz parasta Vīnes krēsla, kurš mazliet šķobījās..
- ..Ina bija atsēdusies uz parasta Vīnes krēsla, kurš mazliet šķobījās..
- Svarīgi, lai mazajiem slēpotājiem būtu.. pareizas slēpju saites, kas zābakiem neļauj šķobīties, tad viņi mazāk kritīs..
- Mūsu kursu šķērsoja reņģu traleris. Viļņos tas neganti šķobījās, un masti rakstīja debesīs nekārtīgus lokus.
- pārn. Vēstule bij gara. Kaut gan burti šķobījās un grozījās uz visām pusēm, tad tomēr bija pierakstītas pastpapīram visas četras puses.
- pārn. Vecā pasaule ne tikai šķobās, kā tas ir «Pazudušajā dēlā», bet «Indrānos» redzam arī tos jaunos spēkus, kas veco lauku sētu saārda, paši kļūstot par dzīves noteicējiem.
1.1.Vilkties šķībi, greizi (par seju, tās daļu).
Piemēri..Laura pirmoreiz viena rūca līdzi [dziesmu] rupjā vīrieša balsī.., nevēroja, ka aiz lielas piepūles.. mute šķobās pavisam neglīti.
- ..Laura pirmoreiz viena rūca līdzi [dziesmu] rupjā vīrieša balsī.., nevēroja, ka aiz lielas piepūles.. mute šķobās pavisam neglīti.
- Leinasars atturīgi vēroja, kā šķobās Šiliņa mute, un viņu pamazām sāka mākt bažas.
- Sievas uzblīdušie vaigi un bezkrāsainās lūpas sāka jocīgi šķobīties un pēdīgi izšķobīja smaidu.
2.parasti 3. pers. Refl. → šķobīt2. Tikt šķobītam.
Piemēri..Vladis ierosina rīkot kaut kādas spēles. Pavļiks un Čingizs tūdaļ tam piekrīt... Vienprātība sāk šķobīties, tiklīdz sākas runas, kādu spēli izvēlēties pirmo.
- ..Vladis ierosina rīkot kaut kādas spēles. Pavļiks un Čingizs tūdaļ tam piekrīt... Vienprātība sāk šķobīties, tiklīdz sākas runas, kādu spēli izvēlēties pirmo.
- Aktieris izpildījuma manierē nešķir tiešo runu no piebildēm un autora tekstu pārdzīvo tāpat kā replikas darbībā, līdz ar to šķobās uzveduma stils.
2.1.sar. Zaudēt spēju pareizi atspoguļot īstenību (par psihi, prātu u. tml.).
PiemēriKad baznīcas būve tuvojusies nobeigumam, vecākā brāļa saprāts sācis šķobīties.
- Kad baznīcas būve tuvojusies nobeigumam, vecākā brāļa saprāts sācis šķobīties.
- «Tā vien skaties, ka Artūram kādu dienu prātiņš nesāk šķobīties!» - «Milzīgi nobaidīji! Lai šķobās!»
Avoti: 7-2. sējums