Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
švīkājums
švīkājums -a, v.
Paveikta darbība, rezultāts → švīkāt1.
Piemēri..griesti sarkanīgā krāsā, tā siena, kur logs, tumša un tāpēc šķiet it kā aizvirzāmies tālumā, bet abas pārējās sienas neparastā sūnu zaļdzeltenīgā nokrāsā, ar viļņveidīgiem švīkājumiem.
Avoti: 7-2. sējums