Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
švīts2
švīts -ais; s. -a, -ā
švīti apst., pareti
Švītīgs.
PiemēriKad viņa acis sastapās ar manējām, viņš apstājās un pacēla cepuri tā, kā to dara švīti pilsētnieki.
Avoti: 7-2. sējums