švīts2
švīts -ais; s. -a, -ā
švīti apst., pareti
Švītīgs.
PiemēriKad viņa acis sastapās ar manējām, viņš apstājās un pacēla cepuri tā, kā to dara švīti pilsētnieki.
- Kad viņa acis sastapās ar manējām, viņš apstājās un pacēla cepuri tā, kā to dara švīti pilsētnieki.
- Partizāni šo švīto puisi mīkstajā platmalē un biksēs ar slīpi iegrieztām kabatām sevišķi interesēja.
- Kolhoza puiši izdzer vēl pa glāzei putojošā alus, pie spoguļa sakārto platās kaklasaites un švīti dodas uz deju zāli.
- pārn. Autobusos brauc bez biļetēm Rudens karalienes [baravikas] svītās..
Avoti: 7-2. sējums