Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
1
apst.
1.Norāda uz zināmu, noteiktu, arī iepriekš minētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, norises veidu, stāvokļa pazīmi.
Piemēri«Jā, tā mēs dzīvojam. Kroņinieki.»
1.1.Norāda uz darbības veikšanas, norises veida līdzību ar citu darbības veikšanas, norises veidu. Arī tamlīdzīgi. Līdzīgi.
PiemēriIk pavasarus cirta un dedzināja līdumus un sēja miežus. Tā tas notika daudz gadu.
2.Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu stāvokļa pazīmi, kvalitāti, apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kādā (kāds) atradās, nokļūst, kāda (kas) atrodas, izveidojas.
PiemēriSteļļu tagad nebij kur cepuri nolikt, viņš paturēja to rokā, tad nolika uz galda, bet kad tā neizskatījās labi, novāca līdzās uz sola..
2.1.Norāda uz stāvokļa pazīmi, kvalitāti, darbības, norises apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kas tūlīt tiks minēti.
PiemēriCik labi tā - pēc darbu bezgalības Reiz atkal just: tu vari atpūsties.
2.2.Norāda uz darbības, norises, stāvokļa veidu un sekām, arī rezultātu.
PiemēriLīzi neviens neaicināja pie galda [kāzās], tā nu palika, ka viņai bija jāapkalpo galds..
3.Norāda uz ko iepriekš vai turpmāk runātu, rakstītu, domātu.
PiemēriKaut tikai tas skuķis nenomirtu! Bet cerību neesot gandrīz nekādu. Tā Annai stāstījusi.. māsiņa.
4.Norāda uz (skaita, daudzuma, arī laika momenta) aptuvenību. Apmēram, aptuveni.
Piemēri..Kārlēns pārradās tikai tā pēc pāris nedēļām.
4.1.Norāda uz (kā) nenoteiktību.
Piemēri«Kā iet pa skolu, Vilni?» - «Tā,» uzrunātais nenoteikti pacēla plecus augšup un tad ļāva tiem krist atpakaļ.
5.Norāda uz darbības, norises, pazīmes intensitātes augstu pakāpi.
PiemēriTie [gadi] nāk un iet, tik neatnāk vēl miegs Un atpūta, ko sirds tā alkst un gaida.
6.Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, tiek darīts bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības. Tāpat [1].
PiemēriTēvs (vāji): Kur tu tik ilgi biji, Zelmiņ? - Zelmiņa: Vai tev pa tam kā vajadzēja? - Tēvs: Nē, nē. Es tik tā prasu.
7.Virsteikumā norāda uz darbības, norises veidu, arī uz veidu un nolūku, uz veidu un sekām, uz stāvokli, apstākļiem, ko konkretizē apstākļa palīgteikums.
PiemēriNav jau tā, ka [alksnis] slikts, katrs kociņš dzīva radība..
8.Virsteikumā norāda uz laika momentu, laikposmu, kas saistīts ar palīgteikumā minētās darbības, norises, stāvokļa laika momentu, laikposmu.
PiemēriKā sāka pa Kārļiem, tā visiem Jurģiem un Jāņiem cauri, Miķeļiem garām un Mārtiņiem garām - kā spaiņiem lītavas gāž un gāž...
9.reti Virsteikumā norāda uz darbības, norises, stāvokļa cēloni, ko konkretizē palīgteikums. Tāpēc.
PiemēriKāpēc tās sieviņas še [klētī] sēd, un kāpēc papus mūs arī šurp raidīja? Vai ne tā, ka mēs esam nabaga radi un kauns raus ielaist lepnajās istabās?
Stabili vārdu savienojumi(Par) ko tad tā, arī kāpēc tad tā? Kā tad tā (arī) kā tā? Ne šā, ne tā. Šā (un) tā.
Avoti: 7-2. sējums