žube
žube -es, dsk. ģen. -bju, s.
Žubīte.
PiemēriVispirms [pavasarī] meldiņus aizsāka zīles, tālāk vilka žubes.
- Vispirms [pavasarī] meldiņus aizsāka zīles, tālāk vilka žubes.
- Lai jau žube savu mazo zvanu zvana, Vālodze ar bērziem izpļāpājas.
Avoti: 8. sējums