žubīte
žubīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar konisku, spēcīgu knābi un raibiem spārniem.
PiemēriParastā žubīte.
- Parastā žubīte.
- Ziemeļu žubīte.
- Nereti pelēko strazdu kolonijas tuvumā ligzdu ierīko mazāki putniņi - ķauķi un žubītes..
- Elita reiz bija teikusi, ka tikai parupjām ausīm žubītes dziesma izklausās vienmuļa: kas vērīgi ieklausās, dzird vairākas melodijas.
- pārn. Lai karas Kristiņš no dzīves apnikuma un bezmērķības. Pēteris Lagzda to gan nekad nedarīs. Viņam sava Velta [meita] - šī mazā žubīte, cielaviņa.
2.dsk.; zool. Zvirbuļveidīgo kārtas dzimta, pie kuras pieder nelieli putni ar konisku, spēcīgu knābi.
Avoti: 8. sējums