žubīte
žubīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar konisku, spēcīgu knābi un raibiem spārniem.
PiemēriParastā žubīte.
2.dsk.; zool. Zvirbuļveidīgo kārtas dzimta, pie kuras pieder nelieli putni ar konisku, spēcīgu knābi.
Avoti: 8. sējums