Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
žultains
žultains -ais; s. -a, -ā
žultaini apst.
1.Nikns, ļauns (par cilvēku).
PiemēriCik netika redzētas saskaldītas, izārdītas un žultainas sievietes, kas klīda apkārt, neatrodot miera un pamata zem kājām, citus kritizēdamas un savu nelaimi izkliegdamas.
  • Cik netika redzētas saskaldītas, izārdītas un žultainas sievietes, kas klīda apkārt, neatrodot miera un pamata zem kājām, citus kritizēdamas un savu nelaimi izkliegdamas.
  • ..Rollītis.. reti kad kļuva žultains, parasti tad Helgas aizkaitināts.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriŽultaina runa.
  • Žultaina runa.
  • ..Linda domāja: varbūt šoreiz nebūs jāklausās netaisnīgos, žultainos pārmetumos.
  • Viņa jokošanās nebija žultaina un ļauna, tikai dažreiz tā ieguva mazliet dzēlīgu piegaršu.
  • pārn. Satīras smiekli dedzina, tie ir žultaini un nesaudzīgi.
Avoti: 8. sējums