žvīkstēt
žvīkstēt parasti 3. pers., žvīkst, pag. žvīkstēja; intrans.
Radīt paskarbu, švīkstošu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas ātrā kustībā saskaras ar ko). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriViņi skrēja. Zeme dunēja zem kājām, zari cirtās sejā un žvīkstēja..
- Viņi skrēja. Zeme dunēja zem kājām, zari cirtās sejā un žvīkstēja..
- Pirmajā mirklī viņš neattapās.., kādēļ jaunā Akmaņa pātaga tā žvīkst gar viņa seju.
- Nu izceļas briesmīgs cīniņš: zobeni žvīkstēdami žvīkstēja..
- ..viņš raksta, ka spalva žvīkst..
Avoti: 8. sējums