žvindzēt
žvindzēt parasti 3. pers., žvindz, pag. žvindzēja; intrans.
Radīt paskarbu, sīcošu troksni (par priekšmetiem ātrā kustībā). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriNikni viņš, sviedriem plūstot, cirta bērza celmā, tā ka baltās skaidas žvindzēdamas vien skrēja pašam gar galvu.
- Nikni viņš, sviedriem plūstot, cirta bērza celmā, tā ka baltās skaidas žvindzēdamas vien skrēja pašam gar galvu.
- Vits atgrūž vaļā durvis uz kūti, iekar spaiņus kaut kādos āķos un stieplēs, un tie žvindzēdami aizslīd līdz pašam pēdējam aizgaldam.
- ..kā lingā laists, Žvindz akmens asais upei pāri..
Avoti: 8. sējums