absurds1
absurds -a, v.; parasti vsk.
Bezjēdzība, pilnīga aplamība.
PiemēriNonākt līdz absurdam.
- Nonākt līdz absurdam.
- ..kustību nevar nostādīt pretī matērijai kā kaut ko atsevišķu, tai svešu, ja negrib nonākt pie absurda.
- Kuram prātīgam cilvēkam gan ienāks galvā kaut tāda doma, ka viņš, Silkalns, pats no sava galda [cehā] nozadzis sandales! Tas taču absurds, trako nama anekdote...
- Kamerā [cietumā] nokļuvusi, es sašutuma pilna stāstu, kādu absurdu par mani sarakstījuši.
Avoti: 1. sējums