aicinājums
aicinājums -a, v.
1.Rezultāts → aicināt. Laipns, lūguma formā izteikts ierosinājums.
PiemēriDraudzīgs aicinājums.
- Draudzīgs aicinājums.
- Noraidīt aicinājumu.
- Paklausīt aicinājumam.
- Osis.. bez liekiem aicinājumiem piesēda Upīšu Mārtiņam blakus.
- Harijs Dukāts lūdza mūs atnākt pie viņa mājās. Aicinājumu labprāt pieņēmām.
- Pie kādas zemnīcas Silenieks apstājās un pieklauvēja. Iekšā atskanēja aicinājums.
1.1.Uzsaukums, pamudinājums.
PiemēriAtsaukties uz aicinājumu.
- Atsaukties uz aicinājumu.
- Pret melniem stobriem komjaunieši stājas, Un pāri zemei dziesmas skaņās plūst Vēl sveiciens dzīvei, Kvēlais aicinājums: - Uz cīņu mostiet, darbaļaudis, Jūs...
- Šais dienās.. pāri pasaulei skan aicinājums stāties miera cīnītāju ierindā..
1.2.pārn. Vēlēšanās, tieksme (ko darīt). Dzīves uzdevums.
Piemēri..redzēsim, vai uzņemšana [teātra] studijā bijusi tikai nejaušība un laimes gadījums vai īstais un patiesais aicinājums.
- ..redzēsim, vai uzņemšana [teātra] studijā bijusi tikai nejaušība un laimes gadījums vai īstais un patiesais aicinājums.
- Māksliniece izmēģina spēkus dažādos tēlniecības žanros, kamēr ar laiku atrod savu aicinājumu - kļūst par portretisti.
- ..plašas perspektīvas pavērušās māksliniekiem, kas savu mērķi, savu aicinājumu redz kalpošanā tautai.
Avoti: 1. sējums