aizdambēt
aizdambēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Aizsprostot (gultni, straumi), radot šķērsli tecējumam. imperf. Dambēt ciet.
PiemēriPelēkie ūdeņi plūst mutuļodami pa oļiem, veldami sev līdzi akmeņus, aizdambēdami straumes ceļu vienā vietā un lauzdami vaļā atkal citās vietās jaunus ceļus.
Avoti: 1. sējums