Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizglumēt
aizglumēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja (retāk -gluma, 1. konj.); intrans.
Aizpildīties ar ko glumu (piemēram, ar dubļiem, dūņām).
PiemēriCaurule aizglumējusi.
Avoti: 1. sējums