aizmūžs
aizmūžs -a, v.; reti
1.poēt. Ļoti sens laiks.
Piemēri..ceļš uzreiz nokrita aizmūža laikos izrautā upes lejā..
- ..ceļš uzreiz nokrita aizmūža laikos izrautā upes lejā..
2.rel. Mūžība.
PiemēriAizmūža dzīve.
- Aizmūža dzīve.
- Kad cilvēki nodzīvojuši mūžu, tie aiziet aizmūža.
- Kad gribēju viņam naudu atdot, viņš kategoriski no tās atteicās. Lai viņam aizmūža mans paldies.
Avoti: 1. sējums