Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizrīdīt
aizrīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Rīdot suni, aizdzīt (kādu). imperf. Rīdīt prom.
PiemēriAizrīdīt vilku mežā.
Avoti: 1. sējums