aizrīdīt
aizrīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Rīdot suni, aizdzīt (kādu). imperf. Rīdīt prom.
PiemēriAizrīdīt vilku mežā.
- Aizrīdīt vilku mežā.
- Licis ar suņiem to aizrīdīt no savas mājas durvīm.
Avoti: 1. sējums