Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aiztecēt2
aiztecēt -teku, -teci, -tek, pag. -tecēju; intrans.
Teciņus attālināties. imperf. Tecēt prom. Teciņus nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
PiemēriAiztecēt uz aku pēc ūdens.
Avoti: 1. sējums