aizvainojums
aizvainojums -a, v.
Pārdzīvojums, kas rodas, kad (kāds) aizvaino. Rīcība, izturēšanās, runa u. tml., kas aizvaino.
PiemēriPēkšņs aizvainojums.
- Pēkšņs aizvainojums.
- Dziļš aizvainojums.
- Izjust aizvainojumu.
- Kad cilvēks iedegas dusmās vai aizvainojuma spītā, viņš nedzird, ko otrs saka..
- "Mans strādnieka gods un apziņa nav pērkama prece!" ..Goba dreb no uzbudinājuma, aizvainojuma un naida.
- Viņa bija viegli aizkaitināma un aizvainojumus tik drīz nepiemirsa.
Avoti: 1. sējums