aizvainotība
aizvainotība -as, s.; parasti vsk.
Aizvainota cilvēka izjūta kopums. Apziņa, ka ir aizvainots. Aizvainojums.
Piemēri"Vai esmu jūs saniknojusi?" [Jautā meitene.] Neteikt neko, atrunāties? Tas izskatīsies pēc vāji slēptas aizvainotības.. [Domā jauneklis.]
- "Vai esmu jūs saniknojusi?" [Jautā meitene.] Neteikt neko, atrunāties? Tas izskatīsies pēc vāji slēptas aizvainotības.. [Domā jauneklis.]
- ..un tomēr viņa nevar tikt pāri personīgajai aizvainotībai.
- Es atkal sadzirdu jaunieša balsī aizvainotību..
Avoti: 1. sējums