aizvainot
aizvainot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Sāpināt, sarūgtināt (parasti ar nesmalkjūtīgu rīcību vai vārdiem).
PiemēriAizvainot biedru.
1.1.Noniecināt, nonievāt (kāda goda, lepnuma u. tml. jūtas).
PiemēriAizvainot estētiskās jūtas.
1.2.divd. formā: aizvainots Tāds, kurā izpaužas aizvainojums.
PiemēriRunāt aizvainotā balsī.
Avoti: 1. sējums