aizzibsnīt
aizzibsnīt parasti 3. pers., -ī, pag. -īja; intrans.
Ļoti ātri attālināties (parasti par ko spožu, gaišu). Aizzibēt.
PiemēriRaudiņas aizzibsnīja [upes] zālājā.
- Raudiņas aizzibsnīja [upes] zālājā.
- ..[zēns] redzēja, kā garām aizzibsnīja motocikli un sportisti baltos kreklos.
Avoti: 1. sējums