Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
apaļmutes
apaļmutes -tu, vsk. apaļmute -es, s.
1.Zemāko mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst nēģi un miksenas.
PiemēriApaļmutu raksturīgākā pazīme ir tā, ka tām nav žokļu.
  • Apaļmutu raksturīgākā pazīme ir tā, ka tām nav žokļu.
  • Vairums apaļmutu sugu dzīvoja silūra un devona periodā, bet akmeņogļu periodā tās sāka izzust.
2.Šīs klases dzīvnieks.
PiemēriNēģis ir apaļmute.
  • Nēģis ir apaļmute.
Avoti: 1. sējums