Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
apblāzmot
apblāzmot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; trans.; pareti
Blāzmojot apspīdēt. Mazliet apgaismot.
PiemēriTie [saules stari] dzisdami silti apblāzmo abus [jauniešu] augumus, iezīmējot to apveidus uz sidrabainās lapotnes.
  • Tie [saules stari] dzisdami silti apblāzmo abus [jauniešu] augumus, iezīmējot to apveidus uz sidrabainās lapotnes.
  • pārn. Varenu.. spēku izstaro padomju jaunatne, nedziestoša gaisma apblāzmo viņas galvu.
Avoti: 1. sējums