apbrīna
apbrīna -as, s.; tikai vsk.
Pārdzīvojums, saviļņojums, kuru rada kas izcils, ievērojams, neikdienišķs un kurš izpaužas cieņā, godbijībā, arī pārsteigumā.
PiemēriMelnaļā zemē viļņoja nepārskatāmi rudzu un kviešu lauki. Vectēvam izlauzās apbrīnas sauciens..
Avoti: 1. sējums